Darbs neizveidoja no pērtiķa cilvēku

1.

Lapsene, zemē iedējot olas, atrod akmeni un ar tā palīdzību notrombē zemi. Kalāns – jūras ūdris – akmeni izmanto kā ieroci, lai atvērtu gliemežvākus. Bet šis darbs nepadara viņus par cilvēkiem. Un kā strādā skudras - lapu griezējas! Izgriežot no lapām akurātas plāksnītes viņas aiznes tās uz skudru pūzni un tur, īpašās galerijās, siltās un mitrās, būtībā – siltumnīcās, uz lapām audzē sēnes, kuras ēd. Tāpat arī bebri, kuri darba procesa laikā parāda sevi kā malkas cirtēji, plostnieki, zemes racēji, hidroceltnieki un hidrologi. Speciālisti izskatot bebru meliorācijas plānus, saka, ka katru reizi, atkarībā no zemes reljefa un grunts – dzīvnieki atrod jaunus, netriviālus un optimālus risinājumus. Tie prasa gan zināšanas, gan arī dziļas radošās pārmaiņas. Bet arī tas nepadarīja bebrus par cilvēkiem.

2.

Ja ne darbs, kas tad padarīja pērtiķi par cilvēku? Varbūt staigāšana uz divām kājām? Šis kļūdainais iespaids ilgi noturējās: cilvēks tāpēc arī sāka staigāt uz divām kājām, lai atbrīvotu rokas priekš vāles un akmens vesera. 1974.gadā paleontologs H.Džohansons atrada Āfrikā, Afāras ieplakā cilvēkveidīgas būtnes skeletu, Afāras australopiteku. Savā vidū paleontologi to nosauca par Lūsiju. Tā bija ne tikai sensācija, tā bija revolūcija. Tika noskaidrots, ka Lūsija, kura dzīvoja trīs miljonus gadu atpakaļ, staigāja uz divām kājām. Un nevis kaut kā, bet pilnībā iztaisnojusies – tas bija vienīgais viņas pārvietošanās veids. Viņas smadzeņu apjoms nebija lielāks kā mūsdienu cilvēkveidīgajiem pērtiķiem – gorillām vai šimpanzēm. Un nekādus  darba rīkus viņa neizgatavoja. No šī divkājainā pērtiķa izveidojās vesels atzars citu australopiteku. Tie visi  staigāja uz divām kājām, bet  darba rīkus neizgatavoja. Savu ceļu uz Zemes viņi uzsāka 8-10 miljons gadu atpakaļ. Tāpēc zinātniekiem nācās atteikties no domas, ka cilvēks sāka staigāt uz divām kājām, lai varētu strādāt. Runa – lūk kas cilvēku padarīja saprātīgu.

3.

Bet dzīvniekiem arī ir valoda, jūs iebildīsiet. Nevajag sajaukt runu ar valodu. Valoda -  tā ir jebkura signālu sistēma. Dažreiz ļoti sarežģīta, kā bitēm un skudrām. Bet tai nav galvenā – spējas izteikt konkrētu abstraktu domu. Kāpēc viena no cilvēka sugām līdz tam aizdomājās ir liela mīkla. Jo ir sanācis tā, ka: kādu laiku mūsu senči runāja valodā, kas nav sarežģītāka, kā papagaiļiem. Pēkšņi uzradās cilvēka suga, kura kaut kādā dīvainā veidā sāka izmantot sekundārus signālus, tas ir apguva runu. Es jums teikšu, tas tiešām ir brīnums. Parādījās instruments, ar kura palīdzību mēs ieguvām iespēju piepildīt savu galvu ar zināšanām – ne tikai ar savām, bet arī ar svešām. Kļuva iespējams nodot lielus informācijas apjomus no paaudzes uz paaudzi. Tā cilvēka suga, kas to izgudroja, uzreiz paveica gigantisku lēcienu attīstībā un atrāvās no citām radniecīgām sugām.

4.

Ko nozīmē „ viena no cilvēka sugām”, jūs teiksiet? Cilvēks – tas arī ir cilvēks. Cilvēces vēsture – nav tā precīzā shēma, kura uzzīmēta skolas bioloģijas grāmatā, bet ilgs, līkumains un daudzējādā ziņā nejaušs ceļš, kurš kaut kādu iemeslu dēļ izcēla vienu līniju no cilvēkveidīgo vides pāri visām citām. Paralēli daudzas citas līnijas arī sāka iet pa šo ceļu, bet tika izbrāķētas dabiskajā atlasē. Pirmais to saprata Darvins. Bija, piemēram, viena no taisni stāvošo cilvēku sugām, kura pusmiljona gadu laikā darināja vienus un tos pašus akmens ieročus, necik tos nepilnveidojot. Tā saucamā ašelas tehnika. Miljons gadu atpakaļ, ašelas tehnikas pārzinātāji, pārcēlās no austrumu Āfrikas uz citām teritorijām – to mirstīgās atliekas ir atrastas gan Marokā, gan Taizemē, gan Ķīnā, gan Javas salās. Un visur viņi izgatavoja vienus un tos pašus ieročus, neuzlabojot tehniku. Dabiskā atlase izbrāķēja tos 500 tūkstošus gadus atpakaļ un tie izmira.

5.

Bija neandertālieši, kuri izskatījās spēcīgāki un masīvāki par mūsdienu cilvēku,  viņu smadzenes svēra ne mazāk par mūsējām. Viņi izdarīja ļoti daudz, lai kļūtu par cilvēkiem – apguva uguni, medības uz lieliem dzīvniekiem, radīja pirmos mākslas darbu un pat reliģijas aizmetņus. Kas kļuva par izšķirošo: neizturot konkurenci ar saprātīgo cilvēku, neandertālieši izmira. Tie nav mūsu senči – viņu DNS nesakrīt ar mūsējo. Šī ir viena no cilvēku sugām, kuru daba izbrāķēja.

(Izmantotie avoti: spoki.tvnet.lv, parapsihologija.lv)